Pagājušajā sestdienā pierunāju kolēģus izvilkt no pieliekamā velosipēdus megabotāniskam izbraucienam uz Laucesu. Tur, klīst valodas, esot Dižkoki, proti, seni milzīgi koki, turklāt tas ir tuvu, tāpēc arī nolēmu braukt tieši tajā virzienā. Izbraucām 13.30, nobraucām pavisam nedaudz - 44 km. Braucām kā pensionāri - apstājāmies ik pēc trim kilometriem. Toties laikam neviens stipri nepiekusa, nākamreiz arī brauks, kas arī bija mans viltīgais mērķis.
Līdz megakokiem neaizbraucām, maniem cīņubiedriem nepietika spēciņa.
Pa kreisi - diženais japijs Džejs Lī Tvins Dzje.
Pa labi - šašliku čempions Serjoga, kurš izgājis specapmācību mūsu bijušās plašās dzimtenes galvaspilsētā aka defoltsitijā.
Velosipēdi visi pieklājīgu marku - mans Scott, Džejam Lī hārdteils Rock Machine, bet Serjogam aizņemts hromolija Giant.
Veļļi normāli, īpaši, kad Giant sasmērēja. Serjoga ir hārdkorīgs džeks - brauca ar gandrīz nestrādājošām bremzēm. Pēc tam noregulējām, kā mācējām - veļļukam astoņnieki, jo trūkst spieķu. Bet Džejam Lī - hārdkorīgs padomju beņķis uz atsperēm. Izskatās biedējoši, par mīkstumu neko nepateikšu - esmu pieradis pie savas sporta laktas, man uz tās ir labi.
Ieraudzījuši brūno apskates objekta zīmi, nogriezāmies, izbraucām pie muižas
Kurš tur sapņoja paskatīties uz mani sporta formā?
Baronese, kurai piederēja muiža, paspēlēja to kārtīs
Par ko mums pavēstīja lūk šis pilsonis, bijušais pūtēju orķestra muzikants. Viņš arī pārdeva pienu.
Turpat blakus tek upīte Lauceska, aizdambēta ar bebru aizsprostiem
Pa ceļam redzējām viskautko
Dažādu
Šis krodziņš "Ciemos pie vecā kalēja" pat ir atzīmēts ceļvežos
Kad braucām uz turieni, bija ciet. Kad atgriezāmies vakarā, tur svinēja kāzas. Krodziņa otrā pusē veikals, piepirkām bulciņas.
Krodziņš noformēts vareni
Galu galā aizbraucām līdz pirtij (pardon, atpūtas bāzei) Ezerkalns, kurā pēc nedēļas atpūtīsimies ar darba kolektīvu. Koordinātas un paroles - murgainā mājaslapā, ar kuru man bija zināma saistība iepriekšējā darbā, tāpēc tikai tajā arī iegāju. Diez vai kāds, izņemot veidotājus, nojauš par tās eksistenci, vai zina, kā tur ieiet.
Toties pati atpūtas māja pēc skata ir patīkama un labiekārtota, lai gan sagaida apmeklētājus ar nedraudzīgu plāksnīti "Privātīpašums"
Mājās bija īpašnieks ar dēliem un suns vārdā Grāfs. Ļoti draudzīgs, acīmredzot jaunības dēļ.
Īpašnieks mums atļāva nopeldēties, lai gan pēc cenrāža tas maksā 0.20 Ls. Acīmredzot, ieskaitīja topošā pasūtījuma rēķinā.
Kaut kā tā
Un lūk šādi
Skats uz Dervanišķu ezeru no otras puses
Atgriezāmies ar gaismu, iebraucām pie Serjogas, paēdām vīnogas. No viņa pavadījām līdz mājām Džeju Lī. Pēc tam mani, pasēdējām tumsā uz soliņa ar ābolu-vaniļas sidru rokās, kā gopņiki. Diemžēl, jā, es atkal dzeru. Ceru, ka tas nav uz ilgu.